Tuberkuloze (TB) ir ārstējama infekcijas slimība
TB izraisītājs ir TB mikobaktērijas – mazi, elastīgi organismi, kas medicīniski tiek saukti par Mycobacterium tuberculosis. Inficēties ar TB var ieelpojot mikobaktērijas, kuras gaisa pilienu veidā izplata ar plaušu TB slims cilvēks, klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Šīs mikobaktērijas ir ļoti izturīgas un var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas.
Ieelpojot TB mikobaktērijas, tās pārvietojās uz cilvēka plaušām un iekļūst imūnsistēmas šūnās. Cilvēka imūnsistēmas šūnas spēj iznīcināt vairumu no mikobaktērijām, tomēr daļa mikobaktēriju spēj izdzīvot imūnsistēmas šūnās un tur arī vairoties. Cilvēka organisms, atpazīstot inficētās šūnas, cenšas tās iznīcināt, bet tas izraisa iekaisuma reakciju. Imūnsistēma kontrolē tālāku infekcijas izplatību.
Vairums gadījumos, nonākot ciešā kontaktā ar infekciozu plaušu TB pacientu, un ieelpojot TB mikobaktērijas, cilvēka elpceļu aizsargsistēma nepieļauj mikobaktēriju nonākšanu plaušās. Ieelpotās daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos un pēc tam izklepotas.
Ja tomēr notikusi inficēšanās, cilvēkam formējas imūnā atbilde 4-6 nedēļu laikā. Pēc infekcijas nonākšanas organismā to var konstatēt veicot Mantoux testu (tuberkulīna raudzi) vai arī QuantiFeron testu. Šo infekcijas fāzi sauc par latentu tuberkulozes infekciju (LTBI). Cilvēks ar LTBI ir vesels, tam nav TB raksturīgie simptomi, bet viņš ir inficējies un šī infekcija nelabvēlīgos apstākļos var progresēt un izraisīt saslimšanu TB.
Latenta tuberkulozes infekcija | Tuberkulozes slimība |
| Tuberkulozes mikobaktērijas ir cilvēka organismā, ko var noteikt veicot tuberkulīna ādas raudzi vai QuantiFeron testu | |
| Nav simptomu | Biežāk sastopamie simptomi:
|
| Krūšu kurvja rentgenogramma (RTG) parasti ir bez izmaiņām | Krūšu kurvja RTG ir novērojamas izmaiņas |
| Cilvēks neizplata TB mikobaktērijas, nav bīstams apkārtējiem | Var izplatīt TB mikobaktērijas – līdz ārstēšanas uzsākšanai un abacilēšanai |
| Nav TB slimība | Ir TB slimība |
| TB ārstēšana nav nepieciešama (izņemot profilaktisko ārstēšanu noteiktām grupām, lai nepieļautu TB slimības attīstību) | TB ārstēšana ir nepieciešama |
Visbiežāk TB skar cilvēka plaušas. Tomēr TB izšķir 3 galvenās formas – plaušu TB, ārpusplaušu TB un miliāra TB (daudzu orgānu bojājums, kad infekcija izplatās ar asinīm). Ārpusplaušu tuberkulozes gadījumi ir sastopami retāk, piemēram, pleirīts pieaugušajiem, bērniem – intratorokālo limfmezglu TB, tomēr pārējie ārpusplaušu TB gadījumi – kā kaulu, locītavu sistēmas, nieru un limfmezglu TB ir salīdzinoši reti, kā arī šie gadījumi nav infekciozi un bīstami apkārtējiem. Reto TB formu diagnostika ir salīdzinoši apgrūtinoša, jo pacienti nokļūst pie dažāda profila speciālistiem, kuri ne vienmēr iedomājas, ka tā varētu būt TB.
