TB ir ārstējama slimība, un Latvijā TB pacientu diagnostiku un ārstēšanu apmaksā valsts
TB mikobaktērijas lēnās augšanas dēļ, ārstēšanas process aizņem ilgu laiku. Atkarībā no TB formas (jutīga TB, izoniazīda rezistenta vai daudzzāļu rezistenta TB) ārstēšana ilgst no 6 līdz pat 12 līdz 15 mēnešiem.
TB izsaucēja zāļu rezistences (nejutības) iemesli var būt dažādi, visbiežāk tie ir:
- Saslimšana ar TB notikusi pēc cieša kontakta ar pacientu, kurš slimo ar zāļu rezistentu TB;
- Pacients lieto zāles neregulāri vai patvaļīgi pārtrauc nozīmēto terapiju;
- Novēlota TB gadījumu atklāšana un efektīvas ārstēšanas uzsākšana.
TB ārstēšanā var izdalīt trīs posmus:
Ārsts nozīmē pacientam piemērotu ārstēšanas režīmu, ņemot vērā izmeklējumu rezultātus un slimības formu. Ja pacients izplata baciļus un var inficēt apkārtējos cilvēkus, ārstēšana tiek sākta slimnīcā izolācijā. Pēc ārstēšanas sākšanas, pacients ātri vien kļūst nebacilārs (neizplata baciļus) un izolāciju var pārtraukt.
Tiklīdz pacients jūtas labāk un ārstējošais ārsts var būt drošs par to, ka pacientam nozīmētā terapija ir efektīva un piemērota, pacients var turpināt ārstēšanos ambulatori. Tas nozīmē, ka pacients var atgriezties mājās, un, ja pacients jūtas pietiekami labi, arī turpināt savas ierastās ikdienas gaitas. Ārstējoties ambulatori, ārstēšana notiek tiešā medicīnas darbinieka uzraudzībā, saukta par DOT (Directly observed treatment), kas ir pasaulē rekomendēta pieeja TB ārstēšanas efektivitātes kontrolei un pacientu atbalstam. Praktiski tas nozīmē to, ka medicīnas darbinieks sniedz pacientam nepārtrauktu atbalstu un novēro katru pacienta zāļu devas saņemšanas reizi, lai nodrošinātu pareizu, drošu un precīzu zāļu lietošanu. Lai atvieglotu pacientiem ārstēšanās procesu, dažos TB kabinetos, piemēram, Rīgā, ir iespēja saņemt zāles, izmantojot video asistēto terapiju, kas nozīmē to, ka medicīnas darbinieks novēro pacienta zāļu lietošanu Skype programmā. Atsevišķos gadījumos ir iespējama arī TB terapijas nodrošināšana mājās, piemēram, māmiņām ar maziem bērniem, kuras ikdienā nevar doties uz TB ārstniecības iestādi saņemt zāles.
Regulāri izmeklējumi ir vēl viens būtisks posms TB ārstēšanās laikā. Lai kontrolētu pacientu veselības stāvokli, kā arī terapijas efektivitāti, ārsts regulāri pacientu nosūta veikt dažādus izmeklējumus, piemēram, asins analīzes, krēpu paraugu izmeklējumus, kā arī krūškurvja rentgenu. Tāpat visā ārstēšanās posmā, medicīnas darbinieki regulāri novēro pacientu, lai kontrolētu pacientam piemērotākās terapijas norisi un pēc nepieciešamības, savlaicīgi mainītu terapiju.
Bieži, sākot ārstēšanu, pacients strauji sajūtas labāk un tādēļ maldīgi domā, ka terapiju nav nepieciešams turpināt. Tomēr patvaļīga ārstēšanas pārtraukšana noved pie smagākām un, iespējams, neārstējamām slimības formā, un tikai ārsts var lemt par terapijas maiņu vai atcelšanu.
TB ārstēšanā lieto dažādas TB medikamentu kombinācijas. Visefektīvākie TB medikamenti ir tā sauktie pirmās rindas medikamenti – izoniazīds, rifampicīns, pirazinamīds un etambutols.
Zāļu rezistentas TB ārstēšanai tiek piemeklētas kombinācijas, balstoties uz iepriekš veiktajiem pacienta izmeklējumiem, medikamenti, kas pamatā tiek izmantoti ir levofloksacīns, bedakvilīns, linezolīds, terizonds, klofazimīns, delamanīds. TB ārstēšanā izmantojamie medikamenti tiek nodrošināti kapsulu vai tablešu veidā, šos medikamentus pacientam izsniedz ārstniecības iestāde, kurā pacients saņem ārstēšanu.
